Pareiza termopāru izmantošana nodrošina ne tikai precīzus temperatūras rādījumus un produkta kvalitāti, bet arī ietaupa termopāra materiāla patēriņu, tādējādi ietaupot naudu un garantējot produkta kvalitāti. Nepareiza uzstādīšana, siltumvadītspēja un laika nobīde ir galvenie kļūdu avoti termopāra lietošanā.
1. Kļūdas, kas radušās nepareizas uzstādīšanas dēļ
Piemēram, termopāra novietojums un ievietošanas dziļums var neatspoguļot patieso krāsns temperatūru. Citiem vārdiem sakot, termopāri nedrīkst uzstādīt pārāk tuvu durvīm vai sildelementiem, un ievietošanas dziļumam jābūt vismaz 8-10 reizes lielākam par aizsargcaurules diametru; sprauga starp termopāra aizsargapvalku un sienu nav piepildīta ar izolācijas materiālu, kā rezultātā no krāsns izplūst siltums vai ieplūst auksts gaiss. Tāpēc sprauga starp termopāra aizsargcauruli un krāsns sienas atveri ir jāaizzīmogo ar ugunsizturīgu mālu vai azbesta virvi, lai karstā un aukstā gaisa konvekcija neietekmētu temperatūras mērīšanas precizitāti; termopāra aukstais gals ir pārāk tuvu krāsns korpusam, kā rezultātā temperatūra pārsniedz 100 grādus; termopāri jāuzstāda pēc iespējas tālāk no spēcīgiem magnētiskajiem un elektriskajiem laukiem, tāpēc termopāri un strāvas kabeļus nevajadzētu uzstādīt vienā caurulē, lai izvairītos no traucējumiem un kļūdām; termopāri nevar uzstādīt vietā, kur mērītajai videi ir maza plūsma. Izmantojot termopāri gāzes temperatūras mērīšanai caurulē, termopāris jāuzstāda pretēji plūsmas virzienam un pilnā saskarē ar gāzi.
2. Kļūdas sliktas izolācijas dēļ
Piemēram, ja termopāris ir slikti izolēts vai uz aizsargcaurules un spaiļu bloka ir pārāk daudz netīrumu vai sāls atlikumu, kā rezultātā starp termopāra stabiem un krāsns sienu ir slikta izolācija, tas ir vēl nopietnāk augstā temperatūrā. Tas ne tikai izraisīs termoelektriskā potenciāla zudumu, bet arī radīs traucējumus, un rezultātā kļūda dažkārt var sasniegt simtiem grādu.
3. Termiskās inerces radītās kļūdas
Termopāra termiskās inerces dēļ instrumenta uzrādītā vērtība atpaliek no izmērītās temperatūras izmaiņām. Šis efekts ir īpaši pamanāms ātru mērījumu laikā. Tāpēc, kad vien iespējams, jāizmanto termopāri ar plānākiem termoelementiem un mazāku aizsargcaurules diametru. Ja temperatūras mērīšanas vide atļauj, aizsargcauruli var pat noņemt. Mērījumu nobīdes dēļ termopāra noteikto temperatūras svārstību amplitūda ir mazāka par krāsns temperatūras svārstību amplitūdu. Jo lielāka ir mērījumu nobīde, jo mazāka ir termopāra svārstību amplitūda un lielāka atšķirība no faktiskās krāsns temperatūras. Izmantojot termopāri ar lielu laika konstanti temperatūras mērīšanai vai kontrolei, lai gan instrumenta parādītā temperatūra svārstās ļoti maz, faktiskā krāsns temperatūra var būtiski svārstīties. Lai precīzi izmērītu temperatūru, jāizvēlas termopāris ar nelielu laika konstanti. Laika konstante ir apgriezti proporcionāla siltuma pārneses koeficientam un tieši proporcionāla termopāra karstā savienojuma diametram, materiāla blīvumam un īpatnējam siltumam. Lai samazinātu laika konstanti, papildus siltuma pārneses koeficienta palielināšanai visefektīvākā metode ir samazināt karstā savienojuma izmēru. Praksē parasti tiek izmantoti materiāli ar labu siltumvadītspēju, kā arī plānās{10}}sienu aizsargcaurules ar mazu iekšējo diametru. Precīzākos temperatūras mērījumos tiek izmantoti tukši{12}}stiepļu termopāri bez aizsargcaurulēm, taču šie termopāri ir viegli sabojājami, un tie ir nekavējoties jākalibrē un jānomaina.
